上海：现阶段上海公安机关对出国定居人员不销户口
Wayback Machine ir digitāls Tīmek?a arhīvs un citas informācijas krātuve, rakstīta Java un Python programmē?anas valodās. 2001. gadā to izveidoja bezpe??as organizācija Internet Archive, kas atrodas Sanfrancisko, Kalifornijā, ASV. Aleksas Tīmek?a viet?u pasaules reitingā ?ī vietne 2019. gada sākumā bija 253. vietā.[1]
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]"Internet Archive" dibinātāji 2001. gadā radīja "Wayback Machine",[2][3] lai risinātu problēmas ar tīmek?a viet?u satura izzu?anu, kad tā maina URL vai tiek slēgta. Serviss ?auj lietotājiem redzēt tīmek?a lapu arhivētās versijas, ko arhīvs sauc par "trīsdimensiju indeksu".[4] Vi?i izveidoja servisu, cerot arhivēt visu internetu un nodro?ināt "vispārēju piek?uvi visām zinā?anām".[5]
"Wayback Machine" jau 1996. gadā sāka glabāt ke?atmi?ā glabātās tīmek?a lapas ar mēr?i padarīt pakalpojumu publiski pieejamu piecus gadus vēlāk.[6] No 1996. līdz 2001. gadam informācijai nebija publiskas pieejas, lai gan veidotāji reizēm ?āva pētniekiem un zinātniekiem pameklēt vēl trūcīgajā datu bāzē.[7] Kad arhīvs 2001. gadā sasniedza piekto gadadienu, tas tika atklāts sabiedrībai ceremonijā Kalifornijas Universitātē Bērklijā.[8] Uz brīdi, kad "Wayback Machine" tika palaista oficiāli, tajā jau bija vairāk nekā 10 miljardi arhivēto lapu.
Mūsdienās dati tiek glabāti lielā "Internet Archive" klasterī Linux mezglā.[5] Ma?īna pārskata un arhivē jaunas tīmek?a viet?u versijas.[9] Vietnes var arī ierakstīt manuāli, ievadot meklē?anas lodzi?ā vietnes URL, ja vietne ?auj Wayback Machine to "pārmeklēt" un saglabāt datus.[6] Serviss vairs nesavāc datus par visām vietnēm, izvēloties tās pēc sava algoritma.[9]
Tehniskas deta?as
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Programmatūra tika izstrādāta, lai pārmeklētu Tīmekli un lejupielādētu visas publiski pieejamās tīmek?a vietnes, Gopher hierarhiju, Netnews (Usenet) zi?ojumu dē?u sistēmu un lejupielādējamu programmatūru.[10] ?o "rāpu?programmu" apkopotā informācija neietvēra visu informāciju, kas pieejama internetā, jo lielāko da?u datu izplatību ierobe?o to īpa?nieki vai saglabā to datu bāzēs, kas nav publiski pieejamas. Lai pārvarētu nepilnīgi saglabātajās tīmek?a vietnēs, 2005. gadā "Internet Archive" izstrādāja "Archive-It.org", kas ?āva iestādēm un satura veidotājiem brīvprātīgi saglabāt digitālā satura kolekcijas un izveidot digitālos arhīvus.[11]
Pārmeklē?anu veic no da?ādiem avotiem, no kuriem da?i tiek importēti no tre?ām pusēm un citus ?enerē pats arhīvs.[9] "Worldwide Web Crawls" darbojas kop? 2010. gada un caurskata globālo Tīmekli.[12]
Viet?u un lappu?u tver?anas bie?ums da?ādās tīmek?a vietnēs at??iras. Da?a viet?u ir iek?autas "pārmeklē?anas sarakstā", un vietne tiek arhivēta vairākkārtīgi. Vietnes pārmeklē?ana var ilgt mēne?us vai pat gadus. Tomēr vietne var būt iek?auta vairāk nekā vienā pārmeklē?anas sarakstā, tāpēc top pārmeklēta bie?āk un dzi?āk.[9]
Uzglabā?anas apjoms un izaugsme
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Tā kā tehnolo?ijas gadu gaitā ir attīstīju?ās, "Wayback Machine" uzglabā?anas jauda ir palielinājusies. 2003. gadā pēc tikai divu gadu publiskās piek?uves "Wayback Machine" apjoms palielinājās par 12 terabaitiem mēnesī. Dati tika glabāti "Internet Archive" personāla izstrādātajās PetaBox plauktu sistēmās. Pirmais 100TB plaukts pilnībā sāka darboties 2004. gada jūnijā, ta?u drīz k?uva skaidrs, ka vi?iem būs nepiecie?ams daudz vairāk uzglabā?anas vietas.[13][14]
"Internet Archive" 2009. gadā pārvietoja savu pielāgoto uzglabā?anas arhitektūru uz "Sun Open Storage" un sa?ēma jaunu datu centru "Sun Modular Datacenter" iek? "Sun Microsystems" Kalifornijas Universitātē.[15] Kop? 2009. gada "Wayback Machine" saturēja aptuveni trīs petabaitus datu un katru mēnesi auga par 100 terabaitiem.[16]
2011. gadā publiskai testē?anai k?uva pieejama jauna, uzlabota "Wayback Machine" versija ar atjauninātu saskarni un jaunāku arhivētā satura rādītāju.[17] ?ā gada martā "Wayback Machine" forumā tika zi?ots, ka "jaunajā beta versijā ir pilnīgāks un aktuālāks indeksēto materiālu indekss, un tas tiks regulāri atjaunināts.”[18]
2013. gada janvārī uz?ēmums pazi?oja par sasniegto 240 miljardu URL robe?u.[19] 2013. gada oktobrī uz?ēmums radīja funkciju "Saglabāt lapu", kas ?auj jebkuram interneta lietotājam arhivēt URL saturu.[20]
Uz 2014. gada decembri "Wayback Machine" saturēja 435 miljardus tīmek?a lapu — gandrīz devi?us petabaitus datu, un tas palielinājās par aptuveni 20 terabaitiem nedē?ā.[21][22][23] 2016. gada jūlijā tajā bija aptuveni 15 petabaitu datu,[24] bet 2018. gada septembrī vairāk nekā 25 petabaitu datu.[25][26]
Viet?u izslēg?anas politika
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Vēsturiski "Wayback Machine" ir ievērojusi robotu izslēg?anas standartu (robots.txt), nosakot, vai vietne tiks pārmeklēta vai nē. Tīmek?a viet?u īpa?niekiem bija iespēja atteikties no "Wayback Machine", izmantojot robots.txt. Tā piemēroja robots.txt noteikumus ar atpaka?ejo?u datumu; ja vietne blo?ēja arhīvu, visas iepriek? arhivētās lapas no domēna nekavējoties tika iz?emtas.[27] Turklāt "Internet Archive" norādīja, ka "da?reiz tīmek?a vietnes īpa?nieks sazinās ar mums tie?i un lūdz mūs pārtraukt vietnes pārmeklē?anu vai arhivē?anu. Mēs izpildām ?ādus pieprasījumus." Vi?u tīmek?a vietnē teikts: ""Internet Archive" nav ieinteresēts saglabāt vai piedāvāt piek?uvi tīmek?a vietnēm vai citiem Interneta dokumentiem personām, kuras nevēlas savu materiālu vāk?anu."[28][29] Tomēr kop? 2017. gada arhīvs sācis ignorēt standartu robots.txt, īpa?i attiecībā uz ASV iestā?u vietnēm.[30][31][32][33]
Lieto?ana
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Kop? 2001. gada publiskās atklā?anas studenti un zinātnieki ir pētīju?i gan to, kā "Wayback Machine" tiek glabāti un apkopoti dati, gan tās arhīvā eso?ās lapas. 2013. gadā bija uzrakstīti aptuveni 350 pētnieciski raksti par "Wayback Machine", galvenokārt par informācijas tehnolo?iju, bibliotēku zinātnes un sociālās zinātnes jomām. Sociālo zināt?u pētnieki ir izmantoju?i "Wayback Machine", lai analizētu, kā tīmek?a viet?u attīstība no 90. gadu vidus līdz mūsdienām ir ietekmējusi uz?ēmuma izaugsmi.[22]
Kad "Wayback Machine" arhivē lapu, tā parasti ietver lielāko da?u hipersai?u, saglabājot tās saites aktīvas, lai tās netiktu bojātas ar interneta nestabilitāti. Zinātnieki Indijā pētīja "Wayback Machine" spēju saglabāt hipersaites tie?saistes zinātniskajās publikācijās un konstatēja, ka tā saglabā nedaudz vairāk nekā pusi no tām.[34]
?urnālisti izmanto "Wayback Machine", lai apskatītu miru?ās vietnes, datētu zi?ojumus un izmai?as tīmek?a vietnes saturā. Tās saturs ir izmantots, lai uzspiestu politi?iem atbildību un atklātu melus.[35] Tā, 2014. gadā Ukrainas Donbasa separātistu līdera Igora Girkina arhivēta sociālā medija lapa apliecināja, ka vi?? ar savu militāro grupu notriecis domājamu Ukrainas militāru lidma?īnu, pirms k?uva zināms, ka lidma?īna patiesībā bija civilā Malaizijas aviokompānijas lidma?īna; pēc tam vi?? izdzēsa zi?ojumu un vainoja Ukrainas armiju par lidma?īnas notriek?anu.[35][36] 2017. gada apmeklētāji archive.org bija atklāju?i, ka visas atsauces uz klimata pārmai?ām ir pazudu?as no Baltā nama tīmek?a vietnes.[37][38][39]
Turklāt vietne tiek izmantota verificē?anai, nodro?inot Vikipēdijas redaktoriem piek?uvi atsau?u un satura veido?anai.
Ierobe?ojumi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Neskatoties uz tās iespējām, "Wayback Machine" ir arī da?i svarīgi ierobe?ojumi. 2014. gadā bija se?u mēne?u kavē?anās laiks starp brī?iem, kad tīmek?a vietne ir pārmeklēta un kad tā ir pieejama skatī?anās ma?īnā.[40] Pa?laik kavē?anās laiks ir no 3 līdz 10 stundām.[41] "Wayback Machine" nav "vēsturisks Google"; lietotājiem ir jāzina to viet?u URL, ko vi?i vēlas redzēt.[42] Tajā ir funkcija "vietnes meklē?ana", kas ?auj lietotājiem atrast vietni, pamatojoties uz vārdiem, kas apraksta vietni, nevis vārdiem, kas atrodami pa?ās tīmek?a lapās.
"Wayback Machine" neietver katru tīmek?a lapu, kas jebkad radīta, dē? tās tīmek?a pārmeklē?anas ierobe?ojumiem. "Wayback Machine" nevar pilnībā arhivēt tīmek?a lapas, kurās ir interaktīvas funkcijas, piemēram, Flash platformas un JavaScript, jo ?īm funkcijām ir nepiecie?ama mijiedarbība ar mītnes vietni. Vi?u tīmek?a pārmeklētājam ir grūti iegūt visu, kas nav kodēts HTML (vai kādā no tā variantiem), kas bie?i izraisa bojātas hipersaites un trūksto?us attēlus. Turklāt tīmek?a rāpu?programma nevar arhivēt "bāre?u lapas", kas nesatur saites uz citām lapām. īpa?i noteikumi, kas reglamentē "Wayback Machine" rāpu?programmu, var sekot tikai iepriek? noteiktam hipersai?u skaitam, pamatojoties uz iepriek? iestatītu dzi?uma ierobe?ojumu, tāpēc tā nevar arhivēt katru hipersaiti katrā lapā.[12][42][43]
Da?i īpa?nieki savā tīmek?a vietnē ievieto robots.txt failu, kas parasti novēr? "Wayback Machine" tās atklā?anu un arhivē?anu. Turklāt tīmek?a viet?u īpa?nieki var arī tie?ā kontaktā pieprasīt, lai vi?u lapas tiktu izslēgtas no arhīva.[43]
Likumi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Civilprocesi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Netbula LLC pret Chordiant Software Inc
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]2009. gada lietā "Netbula, LLC pret Chordiant Software Inc.", atbildētājs Chordiant iesniedza lūgumu piespiest Netbula atslēgt robots.txt failu savā tīmek?a vietnē, jo ?is fails ne?āva "Wayback Machine" publicēt arhivētās iepriek?ējo lapu versijas Netbulas vietnē, kuras, pēc Chordiant uzskata, atbalstītu tās pozīciju.[44]
Netbula iebilda pret ?o priek?likumu, pamatojoties uz to, ka atbildētājiem vajadzētu tie?i griezties pie "Internet Archive".[45] Tomēr "Internet Archive" darbinieks sniedza zvērinātu pazi?ojumu, atbalstot Chordiant ierosinājumu, norādot, ka tas nevar publicēt blo?ētas tīmek?a lapas ar jebkādiem citiem līdzek?iem "bez ievērojama sloga, izdevumiem un darbības traucējumiem".[44]
Tiesnesis Hovards Loids noraidīja Netbulas argumentus un lika vi?iem īslaicīgi atspējot robots.txt blo?ē?anu, lai ?autu Chordiant ielādēt arhivētās lapas, ko vi?i meklēja.[44]
Telewizja Polska
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]2004. gada oktobra lietā "Telewizja Polska USA, Inc. pret Echostar Satellite", lietas dalībnieks mē?ināja izmantot "Wayback Machine" arhīvu kā pie?emamu pierādījumu avotu. Pirms tiesas procesa EchoStar norādīja, ka tā plāno piedāvāt "Wayback Machine" momentuz?ēmumus kā pierādījumu par iepriek?ējo Telewizja Polska tīmek?a vietnes saturu. Telewizja Polska cēla ierosinājumu, lai apturētu momentuz?ēmumus, pamatojoties uz avota neautentificētību, bet ma?istrāta tiesnesis Arlanders Kejs noraidīja ?o ierosinājumu.[46][47] Tomēr tiesas procesā tiesnesis Ronalds Gusmans atcēla Keja secinājumus, norādīja, ka ne "Internet Archive" darbinieka apliecinājums, ne tā pamatā eso?ās lapas (t.i., arhivētā Telewizja Polska tīmek?a vietne) nav pie?emami kā pierādījumi. Tiesnesis Gusmans pamatoja savu lēmumu, ka darbinieka liecība bija nepietiekami pierādo?a, un Tīmek?a lapas izdrukas nebija pa?autentificējo?as.
Patentu tiesības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Ja ir izpildītas da?as papildu prasības (piemēram, arhīvam sniedzot autoritatīvus pazi?ojumus), Amerikas Savienoto Valstu patentu birojs un Eiropas Patentu birojs pie?em datuma zīmogus no interneta arhīva kā pierādījumu tam, kad konkrētā tīmek?a lapa bijusi pieejama sabiedrībai. ?ie datumi tiek izmantoti, piemēram, izskatot patenta pieteikumu.[48]
Lietderības ierobe?ojumi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Tīmek?a vietnes arhivē?anai ir tehniski ierobe?ojumi, un tādējādi pretējās puses tiesvedībā var ?aunprātīgi izmantot tīmek?a viet?u arhīvu rezultātus. ?o problēmu var saasināt prakse, kad sūdzību, atbil?u vai ekspertu liecību iesnieg?anas laikā tiek parādīti tīmek?a lapu ekrān?āvi?i, kad pamatā eso?ās saites nav parādītas un tādē? var saturēt k?ūdas. Piemēram, "Wayback Machine" neaizpilda veidlapas un tādē? neietver daudzu e-komercijas datubāzu saturu savos arhīvos.[49]
Tiesiskais statuss
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Eiropā "Wayback Machine" var tikt interpretēta kā autortiesību likumu pārkāpums. Tikai satura veidotājs var izlemt, kur tas tiek publicēts vai dublēts, tāpēc arhīvam pēc radītāja pieprasījuma būtu jāizdzē? lapas no sistēmas.[50][51]
Arhivētā satura juridiskie jautājumi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Vairākas lietas biju?as vērstas pret "Internet Archive", jo īpa?i pret tā "Wayback Machine" arhivē?anas pasākumiem.
Scientolo?ija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]2002. gada beigās "Internet Archive" no "Wayback Machine" iz?ēma da?ādas vietnes, kas kritizēja scientolo?iju.[52] K?ūdas pazi?ojumā tika norādīts, ka tā bija atbilde uz "vietnes īpa?nieka pieprasījumu".[53] Vēlāk tika noskaidrots, ka juristi no scientolo?ijas baznīcas bija pieprasīju?i ?o no?em?anu un ka tas noticis pretēji viet?u īpa?nieku gribai.[54]
Healthcare Advocates, Inc
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]2003. gadā "Harding Earley Follmer & Frailey" aizstāvēja klientu no strīdiem, kas saistīti ar pre?u zīmēm, izmantojot "Wayback Machine". Advokāti varēja pierādīt, ka prasītāja iesniegtie pieprasījumi bija nederīgi, pamatojoties uz vi?u tīmek?a vietnes saturu vairākus gadus iepriek?. Prasītājs, "Healthcare Advocates", pēc tam grozīja savu sūdzību, lai iek?autu tajā "Internet Archive", apsūdzot to autortiesību pārkāpuma organizē?anā. Advokāti apgalvoja, ka, tā kā vi?i savā tīmek?a vietnē bija instalēju?i robots.txt failu, pat ja pēc sākotnējās tiesas prāvas iesnieg?anas arhīvam bija jāno?em visas iepriek?ējās prasītājas tīmek?a vietnes kopijas no "Wayback Machine", tomēr da?i materiāli turpināja būt publiski redzami.[55] Lieta tika atrisināta ārpus tiesas, pēc tam, kad tika noteikta tehniskā problēma.[56]
Sjūzena ?ela
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Bērnu aizsardzības aktīviste Sjūzena ?ela iesniedza prasību 2005. gada decembrī, pieprasot "Internet Archive" samaksāt 100 000 ASV dolāru par vi?as tīmek?a vietnes profane-justice.org arhivē?anu no 1999. līdz 2004. gadam.[57][58] 2007. gada 25. aprīlī "Internet Archive" un Sjūzena ?ela kopīgi pazi?oja par vi?u tiesas prāvas iz??ir?anu.[57]
Daniels Davidjuks
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Laikā no 2013. līdz 2016. gadam pornoaktieris Daniels Davidjuks mē?ināja no?emt arhivētos attēlus no "Wayback Machine" arhīva, vispirms nosūtot vairākus pieprasījumus arhīvam un pēc tam pārsūdzot Kanādas Federālajā tiesā.[59][60][61]
Cenzūra
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Archive.org tiek blo?ēts ?īnā.[62][63] Pēc tam, kad vietne iespējoja ?ifrētu HTTPS protokolu, tas 2015. gadā tika blo?ēts Krievijā.[35][64][65] 2016. gada aprīlī vietnes blo?ē?ana Krievijā tika pārtraukta. ?ādas pa?as problēmas raksturīgas arī citām NVS valstīm: archive.org Kazahstānā tika blo?ēts 2015. gadā,[66] 2017. gadā tas pats notika Kirgizstānā.[67]
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ ?Archive.org Traffic, Demographics and Competitors - Alexa?. alexa.com. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2020. gada 18. maijā. Skatīts: 2019. gada 4. februāris.
- ↑ ?WayBackMachine.org WHOIS, DNS, & Domain Info – DomainTools?. WHOIS. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2020. gada 14. maijā. Skatīts: 2016. gada 13. marts.
- ↑ ?InternetArchive.org WHOIS, DNS, & Domain Info – DomainTools?. WHOIS. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2020. gada 12. maijā. Skatīts: 2016. gada 13. marts.
- ↑ "The Wayback Machine", Frequently Asked Questions. Atjaunināts: September 18, 2018
- ↑ 5,0 5,1 ?20,000 Hard Drives on a Mission | Internet Archive Blogs?. blog.archive.org (en-US). Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2018. gada 20. oktobris. Skatīts: 2018. gada 15. oktobris.
- ↑ 6,0 6,1 ?Internet Archive: Wayback Machine?. archive.org (ang?u). Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 3. janvāris. Skatīts: 2018. gada 15. oktobris.
- ↑ John Cook. ?Web site takes you way back in Internet history?. Seattle Post-Intelligencer, 2001. gada 1. novembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 12. augusts. Skatīts: 2011. gada 15. augusts.
- ↑ "Wayback Goes Way Back on Web". Wired. October 28, 2001. Arhivēts no ori?ināla October 16, 2017. Atjaunināts: October 16, 2017.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Kalev Leetaru (January 28, 2016). "The Internet Archive Turns 20: A Behind the Scenes Look at Archiving the Web". Forbes. Archived from the original on October 16, 2017. Retrieved October 16, 2017.
- ↑ Brewster Kahle. ?Archiving the Internet?. Scientific American – March 1997 Issue. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2011. gada 19. augusts.
- ↑ Jeff Kaplan. ?Archive-It: Crawling the Web Together?. Internet Archive Blogs, 2014. gada 27. oktobris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 16. oktobris.
- ↑ 12,0 12,1 ?Worldwide Web Crawls?. Internet Archive. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 19. oktobris. Skatīts: 2017. gada 16. oktobris.
- ↑ ?Internet Archive: Petabox?. archive.org (ang?u). Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
- ↑ Michael Kanellos. ?Big storage on the cheap?. CNET News.com, 2005. gada 29. jūlijs. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2007. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2007. gada 29. jūlijs.
- ↑ ?Internet Archive and Sun Microsystems Create Living History of the Internet?. Sun Microsystems. 2009. gada 25. marts. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2009. gada 26. marts. Skatīts: 2009. gada 27. marts.
- ↑ Lucas Mearian. ?Internet Archive to unveil massive Wayback Machine data center?. Computerworld.com, 2009. gada 19. marts. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2009. gada 23. marts. Skatīts: 2009. gada 22. marts.
- ↑ ?Updated Wayback Machine in Beta Testing?. Archive.org. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2011. gada 23. augusts. Skatīts: 2011. gada 19. augusts.
- ↑ ?Beta Wayback Machine, in forum?. Archive.org. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 16. aprīlis.
- ↑ ?Wayback Machine: Now with 240,000,000,000 URLs | Internet Archive Blogs?. Blog.archive.org. 2013. gada 9. janvāris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 14. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 16. aprīlis.
- ↑ Alexis Rossi. ?Fixing Broken Links on the Internet?. archive.org. San Francisco, CA, US : Collections Team, the Internet Archive, 2013. gada 25. oktobris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 7. novembris. Skatīts: 2015. gada 25. marts.
We have added the ability to archive a page instantly.
- ↑ ?Internet Archive Frequently Asked Questions?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2009. gada 21. oktobris. Skatīts: 2015. gada 17. janvāris.
- ↑ 22,0 22,1 Arora, Sanjay K.; Li, Yin; Youtie, Jan; Shapira, Philip (May 5, 2015). "Using the wayback machine to mine websites in the social sciences: A methodological resource" (en). Journal of the Association for Information Science and Technology 67 (8): 1904–1915. doi:10.1002/asi.23503. ISSN 2330-1635.
- ↑ ?Internet Archive Frequently Asked Questions?. 2014. gada 18. decembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 18. decembris. Skatīts: 2018. gada 13. decembris.
- ↑ ?Can the manipulation of big data change the way the world thinks??. The National. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 12. janvāris. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ Zachary Crockett. ?Inside Wayback Machine, the internet’s time capsule?. The Hustle (en-US), 2018. gada 28. septembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2018. gada 2. oktobris. Skatīts: 2018. gada 26. oktobris.
- ↑ Virginia Heffernan. ?Things Break and Decay on the Internet—That's a Good Thing?. WIRED (en-US), 2018. gada 18. septembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2018. gada 25. septembris. Skatīts: 2018. gada 26. oktobris.
- ↑ Some sites are not available because of Robots.txt or other exclusions Arhivēts April 15, 2011, Wayback Machine vietnē.
- ↑ How can I remove my site's pages from the Wayback Machine? Arhivēts April 17, 2014, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Joseph Cox. ?The Wayback Machine Is Deleting Evidence of Malware Sold to Stalkers?, 2018. gada 22. maijs. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2018. gada 23. maijs. Skatīts: 2018. gada 23. maijs.
- ↑ Mark Graham. ?Robots.txt meant for search engines don't work well for web archives?. Internet Archive Blogs, 2017. gada 17. aprīlis. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 16. aprīlis.
- ↑ ?Archivierung des Internets: Internet Archive ignoriert künftig robots.txt? (de-DE). heise online. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?Suchmaschinen: Internet Archive will künftig Robots.txt-Eintr?ge ignorieren – Golem.de? (de-DE). Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?Internet Archive will ignore robots.txt files to keep historical record accurate?. Digital Trends. 2017. gada 24. aprīlis. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 16. maijs. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ Sampath Kumar, B.T.; Prithviraj, K.R. (October 21, 2014). "Bringing life to dead: Role of Wayback Machine in retrieving vanished URLs" (en). Journal of Information Science 41 (1): 71–81. doi:10.1177/0165551514552752. ISSN 0165-5515.
- ↑ 35,0 35,1 35,2 ?Wayback Machine Won't Censor Archive for Taste, Director Says After Olympics Article Scrubbed?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 6. janvāris. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?What the Web Said Yesterday?. The New Yorker. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2015. gada 25. janvāris. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?The March for Science began with this person's 'throwaway line' on Reddit?. Washington Post. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 23. aprīlis.
- ↑ ?Are scientists going to march on Washington??. The Washington Post. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 31. janvāris. Skatīts: 2017. gada 31. janvāris.
- ↑ Katherine Ellen Foley. ?The global March for Science started with a single Reddit thread?. Quartz. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 23. aprīlis.
- ↑ ?Internet Archive Frequently Asked Questions?. Internet Archive. 2014. gada 2. aprīlis. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2025-08-07. Skatīts: 2018. gada 23. novembris.
- ↑ ?Internet Archive Frequently Asked Questions?. archive.org (ang?u). Skatīts: 2018. gada 23. novembris.
- ↑ 42,0 42,1 Bates, Mary Ellen (2002). "The Wayback Machine". Online 26: 80.
- ↑ 43,0 43,1 ?Internet Archive Frequently Asked Questions?. archive.org (ang?u). Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2013. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 18. oktobris.
- ↑ 44,0 44,1 44,2 Howard Lloyd. ?Order to Disable Robots.txt? (PDF), October 2009. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2019. gada 8. augustā. Skatīts: 2009. gada 15. oktobris.
- ↑ Antonio Cortes. ?Motion Opposing Removal of Robots.txt?, October 2009. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2010. gada 27. oktobris. Skatīts: 2009. gada 15. oktobris.
- ↑ Gelman, Lauren (November 17, 2004). "Internet Archive's Web Page Snapshots Held Admissible as Evidence". Packets 2 (3). Atjaunināts: January 4, 2007.
- ↑ Howell, Beryl A. (February 2006). "Proving Web History: How to use the Internet Archive" (PDF). Journal of Internet Law: 3–9. Atjaunināts: August 6, 2008.
- ↑ Wynn W. Coggins. ?Prior Art in the Field of Business Method Patents – When is an Electronic Document a Printed Publication for Prior Art Purposes??. USPTO, Fall 2002. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 21. septembris.
- ↑ ?Debunking the Wayback Machine?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2010. gada 29. jūnijs.
- ↑ Martin Bahr. ?The Wayback Machine und Google Cache - eine Verletzung deutschen Urheberrechts??. JurPC (vācu), 2002. doi:10.7328/jurpcb/20021719. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2009. gada 23. augusts.
- ↑ ?Internet Archive FAQ?. Archive.org. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 16. aprīlis.
- ↑ Lisa M Bowman. ?Net archive silences Scientology critic?. CNET News.com, 2002. gada 24. septembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 15. maijs. Skatīts: 2007. gada 4. janvāris.
- ↑ Jeff. ?exclusions from the Wayback Machine? (Blog). Wayback Machine Forum. Internet Archive, 2002. gada 23. septembris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2007. gada 11. februāris. Skatīts: 2007. gada 4. janvāris. Author and Date indicate initiation of forum thread.
- ↑ Ernest Miller. ?Sherman, Set the Wayback Machine for Scientology? (Blog). LawMeme. Yale Law School. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 16. novembris. Skatīts: 2007. gada 4. janvāris.
- ↑ Dye, Jessica (2005). "Website Sued for Controversial Trip into Internet Past". EContent. 28 (11): 8–9.
- ↑ Bangeman, Eric (August 31, 2006). "Internet Archive Settles Suit Over Wayback Machine". Ars technica. Arhivēts no ori?ināla November 5, 2007. Atjaunināts: November 29, 2007.
- ↑ 57,0 57,1 Internet Archive v. Shell, vol=505 °F.Supp.2d 755, United States District Court for the District of Colorado, date=August 31, 2006 quote='April 25, 2007 Settlement agreement announced.' Filing 65, 2025-08-07: '...therefore ORDERED that this matter shall be DISMISSED WITH PREJUDICE...'
- ↑ Lewis T., Chief Judge Babcock. ?Internet Archive v. Shell Civil Action No. 06cv01726LTBCBS? (PDF), 2007. gada 13. februāris. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2014. gada 25. janvāris. Skatīts: 2015. gada 25. marts.
1) Internet Archive's motion to dismiss Shell's counterclaim for conversion and civil theft (Second Cause of Action) is GRANTED, 2) Internet Archive's motion to dismiss Shell's counterclaim for breach of contract (Third Cause of Action) is DENIED; 3) Internet Archive's motion to dismiss Shell's counterclaim for Racketeering under RICO and COCCA (Fourth Cause of Action) is GRANTED.
- ↑ Richard Stobbe. ?Copyright Implications Of A "Right To Be Forgotten"? Or How To Take-Down The Internet Archive.?. Mondaq, 2014. gada 5. decembris. Skatīts: 2019. gada 8. marts.
- ↑ Glennys McVeigh. James Philpott, Adam Weissman, Ren Bucholz, Brent Kettles, Aaron Pearl (redaktori) . ?Davydiuk v. Internet Archive Canada, 2014 FC 944?. CanLII. Federation of Law Societies of Canada, 2014. gada 16. oktobris. Skatīts: 2019. gada 8. marts.
- ↑ Richard F. Southcott. John Philpott, Alex Alton, Ren Bucholz (redaktori) . ?Davydiuk v. Internet Archive Canada and Internet Archive, 2016 FC 1313 (CanLII)?. CanLII. Ottawa, Ontario : Federation of Law Societies of Canada, 2016. gada 30. novembris. Skatīts: 2019. gada 8. marts.
- ↑ Kate Conger. ?Backing up the history of the internet in Canada to save it from Trump?. TechCrunch. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2016. gada 27. decembris. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?Where to find what's disappeared online, and a whole lot more: the Internet Archive?. Public Radio International. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2017. gada 28. marts. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ Richard Chirgwin. ?There's no Wayback in Russia: Putin blocks Archive.org?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2016. gada 7. oktobris. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ ?Russia won’t go Wayback, blocks the Internet Archive?. Digital Trends. 2015. gada 26. jūnijs. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2016. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 14. maijs.
- ↑ Experts explain reason for websites blocking in Kazakhstan
- ↑ Kyrgyzstan Blocks Archive.org on ‘Extremism’ Grounds